"Mammu, vai es varu vēl nedaudz paskatīties ekrānā?"

Ja esat kā lielākā daļa vecāku, šo jautājumu pavada pretrunīgas izjūtas. No vienas puses — ekrāni bērnus izklaidē; no otras puses — pārāk daudz pasīvas skatīšanās ir saistīta ar negatīvām sekām uzmanībai, miegam un mācībām.

Bet kas, ja ekrāna laiku varētu pārvērst par mācību laiku?

Te palīgā nāk interaktīvās bilžu grāmatas — pārvēršot ekrānus par rīkiem radošumam, valodas attīstībai un iesaistei.

Problēmas ar pasīvu ekrāna laiku 📺

Tradicionāls ekrāna laiks (TV, videoklipi, bezgalīga ritināšana) pārsvarā ir pasīvs. Pētījumi rāda, ka:

  • Bērni līdz 5 gadu vecumam, kuri lieto ekrānus pārmērīgi, bieži vien piedzīvo valodas attīstības aizkavēšanos [Madigan et al., 2019]
  • Pasīva mediju izmantošana ir saistīta ar samazinātu uzmanības noturību un vājākām izpildfunkcijām [Christakis et al., 2004]
  • Fona TV var pat samazināt vecāku un bērnu mijiedarbību un spēles kvalitāti [Schmidt & Anderson, 2007]

Problēma nav pats ekrāns, bet — kā tas tiek izmantots.

Kāpēc interaktīvā stāstu veidošana ir atšķirīga 📚

Atšķirībā no pasīva ekrāna laika, interaktīvās digitālās bilžu grāmatas bērnus iesaista aktīvi:

  • Bērni spiež, izvēlas un reaģē, kļūstot par dalībniekiem, nevis tikai vērotājiem
  • Viņi dzird vārdus jēgpilnā kontekstā, kas stiprina vārdu krājumu [Takács et al., 2015]
  • Viņi praktizē stāstījuma prasmes, paredzot, pārstāstot vai veidojot notikumus [Verhallen et al., 2006]
  • Bieži vien tiek apvienots teksts, attēli un audio, atbalstot dažādus mācību stilus

Tas padara interaktīvo stāstu veidošanu līdzīgāku aktīvai lasīšanai kopā ar vecāku nekā vienkārši skatīties video.

Ko saka zinātne 🧠

Pētījumi rāda:

  • Bērni, kuri izmanto interaktīvās bilžu grāmatas, uzrāda labāku vārdu krājuma attīstību nekā tie, kas izmanto tikai drukātas grāmatas vai skatās TV [Korat & Shamir, 2008]
  • Dialogiska lasīšana (kad stāsta gaitā bērns iesaistās stāsta veidošanā) attīsta izpratni un valodas prasmes [Whitehurst et al., 1988]
  • Personalizēti, uz interesēm balstīti stāsti palielina motivāciju un uzmanību vāji lasošiem bērniem [Guthrie & Wigfield, 2000]

Īsāk sakot: kad bērni tiek iesaistīti aktīvā stāstīšanā, viņi saturu ne tikai patērē — viņi mācās caur to.

Kā izmantot StoryBookly, lai padarītu ekrāna laiku vērtīgu 🚀

Lūk, pētniecībā balstīts veids, kā mainīt ekrāna lietošanu:

1. solis: Izvēlieties jēgpilnu saturu
Meklējiet interaktīvus stāstus, nevis pasīvus videoklipus.

2. solis: Lasiet kopā, kad vien iespējams
Koplietošana (vecāks + bērns) stiprina izpratni un saikni.

3. solis: Ļaujiet bērnam vadīt stāstu
Jautājiet, kas notiks tālāk vai kā, viņuprāt, jūtas kāds no tēliem.

4. solis: Saistiet stāstu ar reālo dzīvi
Saistot stāstu tēmas ar ikdienas pieredzi, mācīšanās kļūs dziļāka.

Secinājums 🌟

Ekrānlaiks nezudīs, taču nozīme ir tam, kā mēs to izmantojam. Aizstājot pasīvu skatīšanos ar interaktīvu stāstu veidošanu, vecāki var pārvērst ekrāna laiku par iespēju valodas attīstībai, radošumam un savstarpējai saiknei.

👉 Izveido savu pirmo AI bilžu grāmatu ar StoryBookly jau šodien

Jo labākais ekrāna laiks nav domāts uzmanības novēršanai — tas ir domāts iesaistei.

Atsauces

[1] Madigan, S., Browne, D., Racine, N., Mori, C., & Tough, S. (2019). Association Between Screen Time and Children’s Performance on a Developmental Screening Test. JAMA Pediatrics. Lasīt pētījumu

[2] Christakis, D. A., Zimmerman, F. J., DiGiuseppe, D. L., & McCarty, C. A. (2004). Early Television Exposure and Subsequent Attentional Problems in Children. Pediatrics. Lasīt pētījumu

[3] Schmidt, M. E., & Anderson, D. R. (2007). The Impact of Television on Cognitive Development and Educational Achievement. In: Children and Electronic Media.

[4] Takács, Z. K., Swart, E. K., & Bus, A. G. (2015). Benefits and Pitfalls of Multimedia and Interactive Features in Technology-Enhanced Storybooks: A Meta-Analysis. Review of Educational Research. Lasīt pētījumu

[5] Verhallen, M. J., Bus, A. G., & de Jong, M. T. (2006). The Promise of Multimedia Stories for Kindergarten Children at Risk. Journal of Educational Psychology. Lasīt pētījumu

[6] Korat, O., & Shamir, A. (2008). The Educational Electronic Book as a Tool for Supporting Children’s Emergent Literacy in Low SES Families. Computers & Education.

[7] Whitehurst, G. J., Arnold, D. S., Epstein, J. N., u.c. (1988). Accelerating Language Development Through Picture Book Reading. Developmental Psychology. Lasīt pētījumu

[8] Guthrie, J. T., & Wigfield, A. (2000). Engagement and Motivation in Reading. In: Handbook of Reading Research. Lasīt kopsavilkumu